Ūdens patēriņa starpības sadale, ja nav verificēts ūdens skaitītājs

2026. gada 09.jūnijā, Satversmes tiesa taisīja Spriedumu ar kuru atzina, ka Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumu Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.14. apakšpunktu (redakcijā, kas bija spēkā no 2013. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 21. novembrim), ciktāl tas attiecas uz personām, kurām piederošajos dzīvokļu īpašumos uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji nav verificēti triju mēnešu laikā pēc verificēšanas termiņa beigām, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem un spēkā neesošu no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža attiecībā uz atbildētājiem civillietās Nr. C29287620 un Nr. C29348021, kā arī citām personām civillietās, kurās tiesvedība vēl nav noslēgusies. 

Darba devēja uzteikuma pārbaudes laikā neapstrīdamība

2026. gada 10.jūnijā, Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments taisīja Spriedumu ar kuru arī noteica judikatūras maiņu, ka  Darbiniekam nav prasības tiesības pret darba devēju par pārbaudes laikā izdarīta uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, kā arī nav šai prasības tiesībai pakārtotās tiesības uz atlīdzību par darba piespiedu kavējumu. 

Darbiniekam ir prasības tiesība pret darba devēju par kaitējuma atlīdzību tikai tādā gadījumā, ja, uzsakot darba līgumu, darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu vai nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumu. Aizstāvoties pret šādu prasību, darba devējam ir jānorāda uzteikuma iemesls, lai pierādītu, ka minēto pārkāpumu nav.

Tāpat arī, Darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu pārbaudes laikā, arī pirms darbinieks faktiski uzsācis pildīt darba pienākumus, ja pēc darba līguma noslēgšanas darba devējs ir ieguvis tādu informāciju par darbinieku, kas ir pamats secinājumam, ka darbinieks neatbilst veicamajam darbam un nav izturējis pārbaudi.

Par izdevumu segšanu, ja kāds no vecākiem ir ievietots sociālās aprūpes iestādē, saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8.panta pirmo daļu,

2026. gada maijā, stājās spēkā pirmās instances tiesas spriedums ar kuru tiesa nolēma  noraidīt pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Veselības un sociālās aprūpes centrs-Sloka” prasību pret pers.A un pers.B par uzturēšanas pienākuma noteikšanu un parāda piedziņu par kopējo summu 23 983,19 EUR apmērā. 

Tiesā pierādījām, ka abām meitām nav pienākuma segt šīs izmaksas. 

Prasītāja šo tiesas lēmumu nepārsūdzēja.  

80001801

Šis ir bezmaksas informatīvais tālrunis par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanas iespējām un kārtību. 

Valsts, noteiktām iedzīvotāju grupām  nodrošina finansiālu atbalstu juridiskās palīdzības saņemšanai. 

Šo juridisko palīdzību nodrošina Tiesu administrācija:

https://www.ta.gov.lv/lv/valsts-nodrosinata-juridiska-palidziba 

Kopš 2018. gada, man ir noslēgts līgums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu un es piedāvāju šādu pakalpojumu Jūrmalā. 

Valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt persona, kura:

• ieguvusi maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu;
  
  
• pēkšņi nonākusi tādā situācijā un materiālajā stāvoklī, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību (stihisku nelaimju, nepārvaramas varas vai citu no personas neatkarīgu apstākļu dēļ);
  
  
• atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

Dāvinājums jebkurai fiziskai personai virs 1425 EUR

Ja šī persona ir jūsu tuvākais radinieks- kā, piemēram, laulātais, tad saņemot šādu summu, pārskaitījuma vai īpašuma dāvinājuma vērtībā, iedzīvotāju ienākuma nodoklis jeb IIN, nav jāmaksā. 

Taču, ja šai personai ar jums nav nekādu radniecības saišu, tad personai, kura šādu dāvinājumu ir saņēmusi, ir jādeklarē savs ienākums Valsts ieņēmumu dienestā jeb VID. 

Nodoklis jāmaksā no summas, kas pārsniedz EUR 1425 gadā. 

Dāvinājums jādeklarē gada ienākumu deklarācijā, kas jāiesniedz nākamajā gadā. 

Pilnībā tiks automatizēta saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā

Ceturtdien, 21. maijā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, kas pilnībā automatizē saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Tas nozīmē, ka daļā vienkāršo parādu piedziņas lietu lēmumus turpmāk tiesa varēs pieņemt automatizēti, tas ir, bez individuālas tiesneša izvērtēšanas katrā lietā.

·       Šāda automātiska sistēma pārsvarā attieksies uz tādām lietām kā:

- komunālajiem parādiem;

- nenomaksātiem rēķiniem;

- aizdevumiem;

- līgumsaistībām;

-citiem vienkārši pierādāmiem naudas parādiem, kuru summa nepārsniegs 15000 EUR.

·       Tagad noteiktos gadījumos sistēma varēs:

-          automātiski pārbaudīt datus;

-          sagatavot procesuālos dokumentus;

-          pieņemt lēmumu par saistību piespiedu izpildi bez tiesneša individuālas iesaistes.

Līdz ar to, ja persona:

1)       nesaņem pastu,

2)       nelasa e-adresi,

3)       ignorē tiesas paziņojumus,

var iestāties situācija, ka:

!!! lēmums stājas spēkā;

!!! lieta nonāk pie tiesu izpildītāja;

!!! tiek bloķēts konts vai ieturēta alga.

Līdz ar to, katram ir jāparūpējas par to, lai:

• tiktu uzturēta aktuāla deklarētā adrese
• regulāri pārbaudītu e-adresi vai savu e-pastu (arī spamus);
• neatliktu oficiālo sūtījumu atvēršanu vai aiziešanu pakaļ uz Latvijas pastu.
• Uzreiz tiktu uzsākta jurista (juridiskās palīdzības) meklēšana.  

Jo, Brīdinājuma kārtībā cilvēkam parasti ir noteikts termiņš iebildumu iesniegšanai, kuru nedrīkst nokavēt.

Pretējā gadījumā, prasījums tiks apmierināts automātiski.

"Parāds sekos dzīvoklim"- atbildīgs būs jaunais īpašnieks

Saeima, šodien, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumdošanā par to, ka par dzīvokļa parādiem, pērkot nekustamo īpašumu, atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks

Jauna mājas lapa

Laipni lūdzu manā jaunajā mājas lapā. Turpmāk šeit būs izvietota informācija par manu uzņēmumu un pakalpojumiem, kādus es sniedzu, kā arī dažādi jaunumi un piedāvājumi.